2.kursa Informācijas pārvaldības studente par vakardienas Pirmsaristoteli dalās emocijās, jo vakar to bija daudz, tās bija pozitīvas un spēcīgas.

Septembris ir klāt un arī pilna Rīga jauno studentu. Lielākā daļa no viņiem ir nobijušies, taču katrs no kaut kā cita – viens no lielās Rīgas, cits no mācībām, savukārt trešais nezina, ko īsti darīt un izskatās pavisam apmulsis. Pati no malas skatoties atceros sevi pirms gada, kad tiku pie jauna statusa  - studente. Man tas viss bija nedaudz vienkāršāk, jo man nebija jābrauc no kādas Latvijas pilsētas uz lielo Rīgu, man nebija jākrāmē mantas, lai ievāktos kojās, mans uzdevums bija ierasties uz LU SZF pirmsaristoteli. Braucot ar trolejbusu uz fakultāti, pati biju sabijusies, jo nevienu nepazinu. Piereģistrējos un devos uz lielo auditoriju. Apsēdos pašās beigās un vēroju apkārtējos. Pamazām sāku atrast pazīstamas sejas no pamatskolas laikiem un arī no bērnu dārza laikiem. Kas notika pēc tam? Tad sākās lielā jautrība un biju sajūsmā par visu,kas noika Pirmsaristotelī.

Atceroties, cik foršs bija mans SZF Pirmsaristotelis, nolēmu arī šogad piedalīties, taču šoreiz – palīdzot jaunajiem studentiem iejusties SZF vidē un vadot grupas.Braucot uz fakultāti ar trolejbusu, bija jau dzirdamas sarunas no jauniešiem, kas runāja par Pirmsaristoteli. Es tikai smaidīju un priecājos, ka viņi ir vieni no mums. Pie reģistrēšanās bija gara rinda un vienā brīdī likās, ka pirmkursnieku rinda ir bezgalīga, taču Studentu pašpārvaldes pārstāvji ātri visus piereģistrēja un tad sākās notpietnā daļa, kur studenti iepazinās ar dekānu, nodaļu vadītājem un citām svarīgām lietām. Par tradīciju jau ir ieviesies trakais bļaušanas skrējiens pa fakultātes beisbola laukumu. Pēc kārtīgām aktivitātēm brīvā dabā (man bija liels prieks,ka laikapstākļi bija labvēlīgi mums), visi devās atpakaļ uz lielo Berilina auditoriju un noklausījās atlikušo informāciju. Visu laiku skanēja ierastās un mīļās frāzes.

Rihards: “7 litri”
Studenti: “Sarauj!”

Rihards: “SZF”
Studenti: “Aha-aha!”
Rihards: “Man patīk!”
Studenti: “Aha-aha!”

Mentori tika iepazīstināti ar studentiem un tad jaunie studenti devās apēst pa kādai maizītei un, lai enerģija nepazustu arī pa kādam snikeram. Nedaudz paēduši, studenti devās uz darba grupām, kur bija jāizdomā saukļi, jāuzzīmē plakāti Aristoteļa svētkiem. Mana un Lauras grupa bija burvīga, jo tika izdomāta burvīga dziesma par SZF un tapa 2 jauki plakāti. Kad ārā jau bija satumsis, tad bija laiks nakts trasei. Šoreiz visi spēlējām cirku. Lieliska spēle! Arī policijai iepatikās, jo brauca mūs apciemot (viss ir kārtībā, nekādas problēmas ar policiju nebija). Kamēr mana komanda meklēja kārtējo kontrolpunktu, mani paspēja nolaupīt cita komanda, taču beigās veiksmīgi nokļuvu atpakaļ pie savas komandas. Spēli beidzām 23:45.

Skanot mīļajiem SZF saukļiem un redzot jauno studentu sejās smaidu, varu teikt, ka šis SZF Pirmsaristotelis bija izdevies. Protams, bija visādi leim gadījumi, bet beigu beigās viss atrisinājās.

Mūžam mīlēt SZF!

Madara Vīlipa

http://madara-viilipa.blogspot.com/2011/09/jaunie-studenti-un-visforsakie-studeni.html