Vasaras sezona studenta dzīvē ir īpaši mistisks un noslēpumains periods, tiesa, daļēji tāds ir viss gads. Tradicionāli studentu vasara sākas normālo cilvēku vasaras pašā plaukumā ap Jāņu laiku un beidzas reizē ar pirmo septembra nedēļu, kuras ietvaros jau varonīgi paveikts pirmais skolas darbs – izdarīts viens vai sarežģītākajā gadījumā divi peles klikšķi LUISā. Dažkārt tekstos šis pasākums sastopams ar nosaukumu „Reģistrācija semestrim”.

Tikmēr aktuāls paliek jautājums: „Kas notiek ar studentiem vasarā?” Klīst runas no mutes mutē, dzirdēti nostāsti tviterī, redzamas vāji izsmeļošas bildes draugos un feisbukā, bet nekādu oficiālu ziņu nav. Nereti rudens semestrim sākoties, kad bezvēsts pazudušie studenti sabrauc no malu malām, priekšpilsētām, laukiem un Anglijas, cītīgi meklējam pavedienus par viņu aktivitātēm vasarā, mēģinām tās izskaitļot, vadoties pēc studentu gūtā iedeguma, tomēr ar minimāliem panākumiem.

Apņēmos kliedēt šo neskaidrību un ar komplicētu pētniecības metožu palīdzību centos noskaidrot, kā SZF studentiem pašlaik klājas, ar ko viņi nodarbojas, kādus plānus kaļ un kādas eksistenciālas pārdomas viņos raisās.

„Vasara – laiks, kad studenti priecājās par sesijas beigām un kad jaunie pārīši pļavās ļaujas Šekspīriskām romancēm,” tā vasaru ar poētisma pieskaņu raksturo students Kārlis, vēl tiek piedāvāts variants „elpas atvilkšana uz diviem mēnešiem”. Pie studentu iecienītākajiem elpas atvilkšanas veidiem tiek minēta sauļošanās jūras krastā, parastā un zaļumballēšanās ar draugiem, aktīvā atpūta pie mātes dabas krūts, mājas darbu veikšana, kā arī radu un draugu sagaidīšana no ārzemēm. Tā vis nav, ka vasarā studiju tematika nolemta mūžīgai aizmirstībai, jo paralēli prātus nodarbina nedēļas hot topic – budžeta vietas un rotācija, akadēmiskie gadi, mahinācijas ar fakultātes un pat augstskolas maiņām. Citi uzņēmušies pagalam svētu misiju un pastāvīgi izglīto topošos pirmkursniekus par norisēm augstskolā.

.
Daudzi atklāj, ka ieguvuši jaunus hobijus un vasarā tiem nesavtīgi veltīsies. Toms pievērsies tenisam pa nopietnam un gatavojas dalībai vasaras turnīros. Līga pirmo reizi sērfojusi un šo brīdi gaidījusi veselus piecus gadus, tādēļ šovasar apņēmusies beidzot apgūt sērfošanas mākslu, arī Sanitai jauns hobijs – no lielveikalos ievāktām kartona kastēm gatavot mēbeles, ko pati ļauj dēvēt par pievēršanos ekodizainam, taču Sanita neapstiprina, ka tas būtu noticis leģendārā kursa „Vide un ilgtspējīga attīstība” ietekmē.

Tiem, kas mēļo, ka SZF studenti un jaunieši vispār nelasa grāmatas, atļaušos oponēt – muļķības! Saņēmu vairākas, kautras jūsmas pilnas vēstules, ka beidzot akadēmiskās literatūras vietā rokās var paņemt daiļliteratūru un, kas pats labākais, nejusties par to vainīgs.

Turpmākajos plānos studentiem paredzēti pārgājieni, ceļošana pa Latviju, braucieni uz ārzemēm un vasaras festivālu apmeklēšana (visbiežāk minēti Salacgrīvas „Positivus” un „Summer Sound” Liepājā). Politologs Matīss vasarā ķersies pie lietas un dosies apgūt zinības vasaras skolā Kaļiņingradā, kā arī no visas sirds un dvēseles gaida savas studijas Balkānos apmaiņas programmas ietvaros, tāpat Matīss kā vienīgais hipsters Latgalē izvirzījis mazo vasaras mērķi – veiksmīgi izvairīties no vietējo iedzīvotāju uzbrukumiem. Tomēr ne visi nododas spraigai brīvo mēnešu plānošanai: „Man šai vasarai plānu galīgi nav un pirmoreiz dzīvē man tas ļoti patīk, jo jebkurā momentā varu izdomāt jebko,” šai teorijai autore sniedz empīriskus piemērus – peldēšanos ar visām drēbēm lietus laikā un aiziešanu uz veikalu pēc jogurta, kam seko attapšanās pāris stundas vēlāk jau citā pilsētā.

Runājot par apmaksātu darbu vasarā, secinu, ka vienlīdz daudz rādās gan strādājošo, gan nestrādājošo studentu. Nestrādājošo vidū ir tādi, kas atzīst, ka darbu gan meklējuši, bet diemžēl nav izdevies atrast dažādu apstākļu dēļ (vakanču trūkums, īsais laika periods darbam, dzīvesvietas problēmas), kamēr citi to nemaz nav mēģinājuši un jūtas ļoti labi godam pelnītā vasaras atpūtā no skolas. Ārpus Rīgas dzīvojošie uzsver arī atpūtu no Rīgas. Piemēram, kāda SZF studente, stāstot par vasaras plāniem pieļauj, ka citiem tas varētu šķist garlaicīgi vai nomācoši, bet viņas kvēlākā iecere ir „dzīvot mājās un darīt neko”, neapmeklēt publiskos pasākumus, bet ravēt, laistīt siltumnīcu, ēst dilles, lasīt labu literatūru un rakstīt garadarbus pilnīgā mierā un klusumā. Kā iemeslu šādai situācijai min aizvadīto gadu Rīgā, kura laikā gan nenoliedzami ieguvusi daudz kā vērtīga, taču reizē Rīga iedzinusi garīgā nespēkā un izmisumā, bet vasaras periods un būšana pie dabas viņu iedvesmojot no jauna.

Tikmēr strādājošo studentu frontē izskan apņēmības pilni saucieni krāt naudu studijām un atpūtai. Kāda studente strādāšanu vasarā pamato ar sulīgu frāzi „nav ko nīkt mājās un darbs man ir asinīs,” un jūtams, ka viņas domai ir krietns pulks atbalstītāju. Peļņas veidi norādīti dažādi, tajā skaitā darbs Latgales mežos, celtniecības jomā, veikalā „Stockman” un „Vidzemes tirgū”, saldējuma, kvasa, augļu un dārzeņu tirgošana, bukletu dalīšana, suvenīru pārdošana Vecrīgā. Nevar sacīt, ka strādājošo vidū valdītu vienbalsīga sūrā darba sloga un nospiestības sajūta, piemēram, Līga strādā vasaras kūrortpilsētā Ventspilī kafejnīcā jūras krastā un, aprakstot savu darba vietu, salīdzina to ar O.C. seriālā redzētajām ainām un ainavām, jo viss notiekošais atgādinot Kalifornijas pludmali. Darba laikā novērotais ļāvis Līgai izdarīt arī visai neparastu atziņu, proti, „cilvēki ir superkāri uz alkoholu”.

Daļa aptaujāto apgāž kārtējo hipotēzi par SZF studentu vasaras darbiem visās jomās, izņemot savējo. Komunikācijas zinātnes studente Aiva raksta Kuldīgas laikrakstam „Kurzemnieks”, Daira jau otro gadu strādā avīzē “Kurzemes Vārds”, komunikācis Toms strādā žurnālistikas un reklāmas lauciņā vairākos reģionālajos laikrakstos, kamēr pirmā kursa students Džeikobs uzsāks divu mēnešu praksi mediju aģentūrā, lai paplašinātu redzesloku ne tikai teorētiskajās, bet arī praktiskajās zināšanās – nodarbosies ar phrōnesis.

Vairums kojinieku vasarā laimīgi apmetušies savās mājās un, daloties pārdomās, pielīdzina mājas maltītes dzimšanas dienas sajūtai, un ledusskapi Nārnijas skapim, jo tas ir pilns brīnumu, proti, nav ne jausmas, kā tur uzrodas allaž svaigie pārtikas produktu krājumi.

„Lai gan jau nedēļu dzīvoju mājās, tāpat katrā ēdienreizē pieēdos kā cūka,” vaļsirdīgi atzīstas kāds koju pieticīgā uztura važas pieredzējis Rēznas 10 C iemītnieks, tālāk paskaidrojot, „ieradums no mācību laika, jo tādi brīnumi kā silts, garšīgs ēdiens un pilns ledusskapis kojās bija apmēram nevienu reizi.”

Zanda pēc pirmo divu sesiju nolikšanas uz lāpstiņām secina, ka vasarā „rodas tāda kā disorientācijas sajūta, nevar saprast, vai Līgo svētki ir jau bijuši vai vēl tikai būs,” jo viens mēnesis ir sesijas spraigumā kaut kur pagaisis.
Kamēr absolūtais vairākums krietnāk atpūšas vai vismaz veic ar LU nesaistītus darbus, LU SP Kultūras komisijas vadītāja un SZF-iete Līva gatavo pasākumu „Aristotelis 2011”, tāpat plāno piedalīties starpaugstskolu forumā „KUBS V”. „Šīs vasaras plāni kā Hitleram – gribas būt vienmēr un visur, vajadzētu sadalīties vairākās daļās, lai visu paspētu,” teic Līva, izsakot arī savu pareģojumu, ka „šī vasara būs unikāla un neaizmirstama, neatstāj tā labā sajūta, kas patiesi uzlādē un saka, ka viss izdosies. Par izdošanos!”

Noslēgumā vēlos jūs iepazīstināt ar viedu politologa spriedumu (kā viņiem tie padodas!), ko man labpatiktos dēvēt par svinīgu iepriekš skarto domu kopsavilkumu:

„Kāpēc tieši vasarai ir tik nozīmīga loma katra sevis cienošā studenta saspringtajā studiju laikā? Tāpēc, ka studenti pēc būtības ir vasaras cilvēki, mēs a priori un „po žizņi” esam iekāpuši vasarā un dzīvojam tajā. Vienalga, vai ārā rudens vai ziema, studentiem vienmēr galvā ir jūnijs, dvēselē jūlijs un augusts visās pārējās vietās. Un esmu pilnīgi pārliecināts, ka Talsu Dzintara tālā 2003. gada hits “Tu esi vasarā” patiesībā ir oda studentu nerimstošajam vasaras garam. Vasarā students tiek iesviests atpakaļ savos dabiskajos biotopos un ir īstais laiks savākt visas nepieciešamās vielas un enerģiju (katram, protams, ir savas metodes), lai varētu pārdzīvot garos lekciju, referātu un eksāmenu mēnešus. Bez solīdas vasaras students nemaz nevar pilnvērtīgi funkcionēt!”

Cik patiesi vārdi!